Bērnu žūrija'2012

Nāc un piedalies BŽ maratonā!

Septembrī bibliotēka saņēma Bērnu žūrijas grāmatu komplektu. Bibliotēkai liels prieks, ka arī šogad bērni, jaunieši un viņu vecāki varēs lasīt jaunākas grāmatas.
Pateicoties LNB atbalsta projektam "Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa!" un tā ziedotājiem, esam saņēmuši arī kolekcijas trūkstošas grāmatas.
                                                                  PALDIES!

Smalks un kvalitatīvs roku darbs

Dagdas novada Bērziņu pagastā brīvā laika pavadīšanas centra “Upmala” telpās ierīkota rokdarbu pulciņa “Atpūtas kopiņa” bagātīga darbu izstāde, kurā apskatāmi rokdarbi pečvorka, origami un kvilinga tehnikā, spilveni, gobelēni, tamborēti lakati un šalles, pinumi no avīzēm un kases aparāta lentēm, pašdarinātas Ziemasvētku dāvanas. Oktobra nogalē rokdarbu pulciņam “Atpūtas kopiņa” apritēs trīs gadi. Tā vadītāja Olga Brenča atceras, ka pirmsākumos pulciņa kodolu veidoja trīs dalībnieces, bet šodien tajā darbojas jau desmit sievietes, lielākoties vecumā virs 50 gadiem un pensionāres. Nodarbības centra telpās notiek vienu reizi nedēļā, pulciņa apmeklējums ir pilnīgi brīvprātīgs.



“Mūsu galvenā doma bija izvilkt cilvēkus no mājām, padarīt ikdienas dzīvi krāšņāku, bagātāku un spilgtāku,” stāsta Olga. “Mēs dzīvojam dziļos laukos, kur nav ne vispārizglītojošās skolas, ne mākslas skolas, ne mūzikas skolas, pat bērnudārza mums nav. Bet pagastā dzīvo daudz radošu sieviešu, kuras grib sanākt kopā, darboties, radīt noderīgas lietas. Neviens par to neko nesaņem, bet mūs vieno kopīgas intereses un saskarsmes iespēja, kas ļauj aizmirst ikdienas problēmas. Kolektīvs nostabilizējies, savācām desmit dalībnieces un pie tā apstājāmies — ne kāds vairs klāt grib nākt, ne projām iet. Sākām pirms trim gadiem tieši ar pečvorku, jo naudas visiem trūkst un galvenā doma bija paildzināt mantu mūžu jeb no nekā radīt kaut ko noderīgu. Pečvorka tehnikā darināti darbi ir mazi auduma gabaliņi, kas saudzīgi, rūpīgi, smalki un precīzi salikti un sašūti kopā. Laikam ritot, pārgājām uz citiem rokdarbiem, jo tobrīd mums nebija labas šujmašīnas, lai iegūtu ļoti līdzenu šuvi, kas šajā tehnikā ir svarīgi. Bet šogad varēsim atgriezties pie šīs tehnikas, jo centra budžetā ir ieplānota nauda kvalitatīvas šujmašīnas iegādei un jau esam pat izvēlējušies konkrētu modeli. Varēsim turpināt iesākto, varbūt sievietes gribēs šūt vēl kaut ko.

Pulciņam nav konkrētas darbības programmas, apgūstam to, ko vēlamies, to, kas mums pašām šķiet interesants un aizraujošs. Reiz es sacīju, vai negribat nākamajā nodarbībā mēģināt apgūt kvilingu? “Kas tas tāds?” Un uzreiz radās interese, jo tas visiem mums bija kaut kas jauns un nepazīstams, neapgūts. Visas idejas dzimst spontāni, kaut ko pati piedāvāju apgūt, kaut ko iesaka citas pulciņa sievietes, kaut ko atrodam internetā. Rokdarbiem nepieciešamo materiālu, inventāru pasūtām interneta veikalā — mums tas ir ērti, nekur nav jā- brauc. Pēdējā laikā vairākas sievietes ieinteresējās par tamborēšanu — mācīsimies.”

Olga atzīst, ka lielākā problēma ir atrast rokdarbiem noietu. Kādai dalībniecei patīk āķošana, un šajā tehnikā viņa izgatavojusi vairāk par pussimtu spilvenu. Bet kur tos likt? Tikai pašas lietošanai un dāvanām. Tā nav tikai šī pulciņa problēma, ar līdzīgām saskaras arī rokdarbnieces no citām vietām.

“Bija pie mums viesi no Ludzas, un viena sieviete stāstīja, ka pārdot rokdarbus ir gandrīz neiespējami,” turpina Olga. “Pamatā tas viss paliek dāvanām. Nav runa par kvalitāti — tā ir ļoti laba, bet laikam mūsdienu cilvēks atradinājies no šādām lietām. Bijām Liepu kalnā ar savu izstādi, ko lai saka — vienu lakatu tur izdevās iztirgot. Nav naudas cilvēkiem, daudzi arī neredz šajos rokdarbos vērtību. Cilvēki taču ir dažādi: viens ciena un slavē roku darbu, cits tam vienaldzīgi iet garām. Faktiski rokdarbi mums ir hobijs un atpūta. Centrs nodrošina telpas, un viss. Šujmašīna būs pirmais darbarīks, kas tiks nopirkts pulciņa vajadzībām. Visu pārējo pērkam paši, līdz ar to gatavos izstrādājumus dalībnieces patur sev. Mums pašiem jāizklaidē sevi, neviens mākslinieks šurp neatbrauks. Mēs ne tikai kopā strādājam, mēs kopā svinam dzimšanas dienas un dažādus svētkus. Ja dari sirdij tīka- mas lietas, ir interesantāk dzīvot.”


No desmit centra dalībniecēm algots darbs ir trim, viena — pašnodarbināta persona savā saimniecībā. Visām ir bērni, kas jau izauguši un savu nākotni nesaista ar Bērziņu pagastu, bet dažs — pat ne ar Latviju. Rūgtā lauku realitāte līdz kaulam izbaudāma tieši tādos no centra attālos pa- gastos, kur par laimi vēl ir iniciatīvas bagāti ļaudis, kuri visiem spēkiem cenšas ne tikai noturēt pie dzīvības savu dzimto pusi, bet arī iepriecināt vietējos ļaudis un viesus. Turklāt dara to ne tikai savā dzimtajā pusē, bet prezentē ar rokdarbiem savu pagastu amatnieku tirdziņā pilsētā, piedalās rokdarbu izstādēs, piemēram, bērziņiešu rokdarbi ir redzēti gan Dagdas bibliotēkā, gan Svariņu tautas namā un citur.

Juris ROGA
Publicēts:Ezerzeme - Nr.69(2012,4. septembris), 6.lpp.
Foto no rokdarbu pulciņa arhīva