Pulciņam nav konkrētas darbības programmas, apgūstam to, ko vēlamies, to, kas mums pašām šķiet interesants un aizraujošs. Reiz es sacīju, vai negribat nākamajā nodarbībā mēģināt apgūt kvilingu? “Kas tas tāds?” Un uzreiz radās interese, jo tas visiem mums bija kaut kas jauns un nepazīstams, neapgūts. Visas idejas dzimst spontāni, kaut ko pati piedāvāju apgūt, kaut ko iesaka citas pulciņa sievietes, kaut ko atrodam internetā. Rokdarbiem nepieciešamo materiālu, inventāru pasūtām interneta veikalā — mums tas ir ērti, nekur nav jā- brauc. Pēdējā laikā vairākas sievietes ieinteresējās par tamborēšanu — mācīsimies.”
Olga atzīst, ka lielākā problēma ir atrast rokdarbiem noietu. Kādai dalībniecei patīk āķošana, un šajā tehnikā viņa izgatavojusi vairāk par pussimtu spilvenu. Bet kur tos likt? Tikai pašas lietošanai un dāvanām. Tā nav tikai šī pulciņa problēma, ar līdzīgām saskaras arī rokdarbnieces no citām vietām.
“Bija pie mums viesi no Ludzas, un viena sieviete stāstīja, ka pārdot rokdarbus ir gandrīz neiespējami,” turpina Olga. “Pamatā tas viss paliek dāvanām. Nav runa par kvalitāti — tā ir ļoti laba, bet laikam mūsdienu cilvēks atradinājies no šādām lietām. Bijām Liepu kalnā ar savu izstādi, ko lai saka — vienu lakatu tur izdevās iztirgot. Nav naudas cilvēkiem, daudzi arī neredz šajos rokdarbos vērtību. Cilvēki taču ir dažādi: viens ciena un slavē roku darbu, cits tam vienaldzīgi iet garām. Faktiski rokdarbi mums ir hobijs un atpūta. Centrs nodrošina telpas, un viss. Šujmašīna būs pirmais darbarīks, kas tiks nopirkts pulciņa vajadzībām. Visu pārējo pērkam paši, līdz ar to gatavos izstrādājumus dalībnieces patur sev. Mums pašiem jāizklaidē sevi, neviens mākslinieks šurp neatbrauks. Mēs ne tikai kopā strādājam, mēs kopā svinam dzimšanas dienas un dažādus svētkus. Ja dari sirdij tīka- mas lietas, ir interesantāk dzīvot.”
No desmit centra dalībniecēm algots darbs ir trim, viena — pašnodarbināta persona savā saimniecībā. Visām ir bērni, kas jau izauguši un savu nākotni nesaista ar Bērziņu pagastu, bet dažs — pat ne ar Latviju. Rūgtā lauku realitāte līdz kaulam izbaudāma tieši tādos no centra attālos pa- gastos, kur par laimi vēl ir iniciatīvas bagāti ļaudis, kuri visiem spēkiem cenšas ne tikai noturēt pie dzīvības savu dzimto pusi, bet arī iepriecināt vietējos ļaudis un viesus. Turklāt dara to ne tikai savā dzimtajā pusē, bet prezentē ar rokdarbiem savu pagastu amatnieku tirdziņā pilsētā, piedalās rokdarbu izstādēs, piemēram, bērziņiešu rokdarbi ir redzēti gan Dagdas bibliotēkā, gan Svariņu tautas namā un citur.
Juris ROGA
Publicēts:Ezerzeme - Nr.69(2012,4. septembris), 6.lpp.
Foto no rokdarbu pulciņa arhīva
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru