Pirms gadiem pieciem pasaki kāds, ka Svariņu rokdarbnieces brauks pēc
pieredzes uz Bērziņiem, viņu vienkārši izsmietu. Bet dzīve rit uz priekšu, un
Upmalas pamatskolas slēgšana Bērziņos atnesa arī vairākas pozitīvas pārmaiņas
vietējo ļaužu ikdienā, tostarp, šeit dzima rokdarbu pulciņš “Atpūtas kopiņa”,
kura dalībnieču rokdarbi kādā izstādē pievērsa svariņiešu uzmanību.
Dižais
latviešu dzejnieks Rainis savulaik sacīja: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies!” Abu
pagastu rokdarbnieces vienojās par pieredzes apmaiņu, un pirmā ciemos pie
kaimiņiem devās Svariņu pagasta delegācija. Varbūt kāds arī sacīs — izdibināt
noslēpumus, jo mūsdienu sievietes pievēršas arvien sarežģītākiem rokdarbiem ar
saviem knifiem katriem, kas ļauj sasniegt vēlamo rezultātu ar mazāku laika
patēriņu augstākā kvalitātē. Pulciņa “Atpūtas kopiņa” rokdarbnieces
kaimiņu desantu sagaidīja, var sacīt, atplestām rokām. Nekādu noslēpumu, lūdzu,
ekskursija pa visu ēku, pulciņa vadītājas Olgas Brenčas izsmeļoša prezentācija,
kurā jau tika atklātas dažas nianses, un visbeidzot arī praktiskā daļa, kad
telpa dunēja kā bišu strops. Prezentācijas gaitā viesi uzzināja, kā sauc pirmo
pulciņa apmeklētāju, kuras sievietes nav izlaidušas nevienu nodarbību, ar ko
sākās rokdarbu bums, un daudz ko citu. Sākās viss pirms trim gadiem tieši ar
pečvorku, mēģinot no nekā radīt kaut ko noderīgu, jo naudas visiem trūkst.
Pečvorka tehnikā darināti darbi ir mazi auduma gabaliņi, kas saudzīgi, rūpīgi,
smalki un precīzi salikti un sašūti kopā. Šuva saimniecības somas, kuras pašas
lietoja. Tajās pat tika iešūti gaismas atstarotāji, kas radīja papildus ērtības,
pārvietojoties tumšajā diennakts laikā. Diemžēl pirmsākumos nebija labu
šujmašīnu, lai iegūtu perfekti līdzenu šuvi, kas šajā tehnikā ir ļoti svarīgi,
tāpēc drīz vien sievietes pievērsās citiem rokdarbiem.
Laikam ritot,
kļuva skaidrs, ka sākotnējais mērķis — no nekā radīt kaut ko, nav izpildāms, jo
bez darba katram rokdarbam vajag arī materiālu, un radīt skaisto galīgi bez
tēriņiem nekādi nesanāk.
Olga Brenča: “Dekupāžas tehnikā top ļoti
skaisti darbi, bet tikai viena sieviete ar to nodarbojās. Pīšana no avīzēm —
interesanta lieta, bet nevar sacīt, ka neko nevajag ieguldīt. Jā, vecas avīzes
ir, bet vajag līmi, krāsu, laku. Vienmēr vajag kādus ieguldījumus.”
“Pilnīgi droši to zināsim pēc laika,” atbildēja Erna Šļahota, kurai
nodarbību viducī jautāju, vai bija vērts braukt? “Skatos, katra mūsu
rokdarbniece atradusi kaut ko sev noderīgu un sirdij tuvāku. Jaunais ir tas, kā
dēļ vispār braucām. Mēs jau pērn Mātes dienai veltītajā izstādē Dagdā nevarējām
atiet no Bērziņu sieviešu darinātajiem spilveniem, citiem rokdarbiem. Ir rudens,
tagad daudzus moka radošās ”lomkas”, gribas darīt kaut ko jaunu. Mūs visvairāk
ieinteresēja spilveni. Origami — skaisti, bet neaizķēra, kvilings —
padarbojāmies, iemācījāmies un nomierinājāmies, bet spilveni ir tā vērts, lai
pamēģinātu! Vēl pīšana no papīra šķiet aizraujoša. Varbūt kāds to darīs ilgu
laiku, bet kāds ātri pametīs, taču mums vajag attīstīties, iet uz priekšu,
mainīties!”
Starp citu, dažas svariņietes turpat uz vietas sarunāja, lai
bērziņietes arī viņām pasūta rokdarbiem nepieciešamo materiālu — kopā pirkt
izdevīgāk.
“Ja esi saslimis ar rokdarbiem, tad nekas nav grūti,” uzsver
pensionāre Romualda Indrāne. ”Ja es gribu kaut ko sataisīt, varu to darīt dienā
un naktī. Nosapņoju ideju, tūlīt ceļos augšā un daru. Es cenšos apmeklēt visas
izstādes, man vajag redzēt savām acīm! Vai mēģināšu kaut ko no šeit redzētā? Ja
būs kam dāvināt, noteikti darīšu. Es nemīlu krāt rokdarbus kaudzē mājās, man
vajag tos kādam uzdāvināt. Lūk, noadīju cimdu kaudzi, visus uzdāvināju.”
Pensionārei ieteicu ar rokdarbiem apdāvināt Saeimas deputātus un pēc
mirkļa to nožēloju, jo no visām pusēm man ausīs atskanēja viens par otru skaļāki
saucieni: “Nav pelnījuši!”
Pēc praktiskās daļas rokdarbnieces uzklāja
kafijas un tējas galdu, un atklājās, ka novada sievietes ir arī lieliskas
kulināres — tik bagātīgs piedāvājums, ka kaut uz vietas izstādi rīko! Tagad
svariņietes gaidīs ciemos Bērziņu rokdarbnieces, arī viņām būs ko redzēt. Jau
izskanēja vēlme pamācīties aušanu un filcēšanu.
Juris ROGA
Publicēts: Ezerzeme - Nr. 83(2012, 23.okt.), 3. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru